Medikamentu lietošana – grūtniece un auglis

Autors: dace , Publicēts: jūnijs 10, 2012

Bieži aptiekā nākas saskarties ar medikamentu ierobežojumiem dažādām pacientu grupām. Vienmēr ir atklāts jautājums: “Kādus  medikamentus ir ļauts lietot grūtniecības laikā?”Daži no tiem minēti, bet cik daudz vēl tādu, kas nav vienkopus apkopoti? Pēc kādiem principiem ārsti izvēlas medikamentu nozīmēšanu topošajām māmiņām un kas jāņem vērā mums farmaceitiem?

Grūtniecība krasi maina dažādu organisma sistēmu darbību, tāpēc mainās arī medikamentu biotransformācija un iedarbība. Grūtniecības laikā bieži var rasties nepiecišamība laikus mainīt medikamentu devas vai atteikties no dažādiem medikamentiem, kas var ietekmēt augli. Īpaša piesardzība nepieciešama arī pēc dzemdībām, kad zāļu deva bieži ir jāsamazina.

  • Grūtniecības laikā palēlinās kuņģa izstukšošanās un zarnu peristaltika, tāpēc medikamentu nokļūšana asinīs arī notiek palēlināti, īpaši dzemdību laikā(ja preparāts ieņemts perolāli). Medikamentu ievadīšana muskulī nodrošina pietiekamu uzsūkšanās ātrumu, jo audu asinsvadi grūtniecības laikā ir paplašināti;
  • Grūtniecības laikā ievērojami palielinās medikamentu izplatīšanās tilpums, tāpēc medikamentu koncentrācija asinīs samazinās, kaut arī tos lieto terapeitiskās devās:
  • Sirds izsviede palielinās līdz 30% (maksimālais pieaugums- no 30. Līdz 34. Grūtniecības nedēļai), nieru asinsrite palielinās par 50%;
  • Sievietes organismā uzskrājas kopumā līdz 8 litriem šķidruma, turklāt 80% no tā atrodas ārpus šūnām;
  • Asins tilpums palielinās aptuveni par 30%, tāpēc arī hemoglobīna daudzums attiecīgi samazinās;
  • Tauku daudzums arī palielinās aptuveni par 4-5kg, tāpēc palielinās tilpums kuros izplatās taukos šķīstošie medikamenti.
  • Asinsrite un medikamentu metabolisms aknās nemainās. Grūtniecības laikā kreatinīna klīrenss palielinās aptuveni par 50%, tāpēc medikamenti, kuri pārsvarā eliminējas caur nierēm, ātrāk izvadās no organisma. Medikamentu T½ samazinās, mainās to uzsūkšanās, metabolītu veidošanās, tāpēc rodas teratogēnas veidošanās risks.

Medikamenti un auglis

Medikamenti var ietekmēt olšūnas vai spermatozīdus vēl pirms apaugļošanās. Rodas defektīvas dzimumšūnas, kas vai nu nevar apaugļoties vai vai iestājas embrija bojājums ar agrīnu spontānu abortu. Grūtniecības laikā lietotās zāles var nelabvēlīgi ietekmēt augli.

Placentārā barjera pasargā ugli no medikamentu iedarbības, ja tie nešķīst taukos, nav lietoti lielās devās un ilgstoši. Medikamenti, kuri labi šķīst taukos, viegli šķērso placentāro barjeru. Visbīstamākā teratogēnā darbība ir agrīnā grūtniecības stadijā, kad nereti vēl nav zināma grūtniecības iestāšanās, jo pirmos 3 mēnešus pēc apaugļošanās notiek organoģenēze, placenta vēl nav attīstījusies.

Teratogēnā darbība pierādīta:

  • izotretinoīnam(līdzeklim aknes ārstēšanai);
  • antitireoīdiem līdzekļiem un antikoagulantam varfarīnam;
  • etilspirtam un adrenokortikosteroīdiem
  • potenciāli teratogēnas ir visas antibotikas izņemot  penicilīnus;
  • preparātiem , kuri ietekmē šūnas dalīšanos, fermentus , olbaltumvielas vai DNS sintēzi,
  • pretepilepsijas līdzekļi;
  • dzimumhormoni;
  • aspirīns;
  • kotrimoksazols;
  • dzelzs preparāti;
  • neiroleptiskas vielas;
  • barbiturāti;
  • benzodiazepīni;
  • diurētiskas vielas;
  • antacīdi.

Vēlīnā ģrūtniecības stadijā medikamenti anatomiskus augļa bojājumus neizraisa, jo orgāni jau izveidojušies. Diemžēl iespējama  nelabvēlīga iedarbība uz augli atkarībā no medikamentu īpašībām:

  • jodīdi un antitireoīdie līdzekļi(lielās devās) veicina kākšļa veidošanos auglim
  • perolālie pretdiabēta līdzekļi rada jaundzimušiem ilgstošu hipoglikēmiju;
  • tetraciklīni traucē zobu un kaulu attīstību;
  • aminoglikozīdi var izraisīt bērnam dzirdes traucējumus;
  • aspirīns un indometacīns aizkavē dzemdību sākumu, bet auglim var izraisīt sirds un asinsvadu sistēmas traucējumus, kā arī hemorāģiskus izsitumus;
  • tiazīdi var būt augļa trombocitopēnijas cēlonis;

Īpaši pirms dzemdībām lietotie medikamenti var nelabvēlīgi ietekmēt zīdaini pēc dzemdībām:

  •  benzodiazepīni var izraisīt zīšanas traucējumus, hipotensiju, hipotermiju, miegainību;
  •  sulfanilamīdi var izraisīt dzelti, jo tie izspiež bilirubīnu no savienojuma ar olbaltumiem;
  •  β adrenoblokatori var būt bradikardijas un hipotonijas cēlonis

Grūtniecības pirmajā trimestrī un, ja iespējams arī menstruācijas cikla otrajā fāzē, bez īpašas vajadzības medikamentus  labāk vispār nelietot. Jācenšas izvairīties no zāļu lietošanas Nepieciešamības gadījumā ieteicams lietošanai izvēlēties labi pazīstamus medikamentus(nevis jaunus, par kuriem nav pietiekamas informācijas) minimālajā efektīvajā devā!

Medikamentu iedalījums pēc to iedarbības uz augli

No 1979. gada Amerikā izveidota medikamentu klasifikācija pamatojoties uz to iespējamo iedarbību uz augli:

A kategorija(droši medikamenti)- piemēram-nistatīns ārīgi; aciklovīrs – ārīgi; levotiroksīns; laktuloze;

B kategorija (maza riska zāles)-piemēram-penicilīni, cefalosporīni, eritomicīns, azitromicīns, klindamicīns, metranidazols, tinidazols- atļauti grūtniecības 2. un 3. trimestī. Pretsēnīšu līdzekļi vietēji lietojamie nav vēlami, bet ir pieļaujami; analgīns -mazās devās; paracetamols;glikokortikoīdi;insulīns; selektīvie β adrenoblokatori; metildopa; alumīniju saturošie antacīdi; sukralfāts; fluaksetīns;

C kategorija(nezināma riska zāles)-piemēram- hloramfenikols, rovamicīns, klaritromicīns, hinolonu preparāti, sulfanilamīdi, ketakanazols, flukanazols, rimantadīns;,aciklovīrs p/0, gripas vakcīna u.c.;glikokortikoīdi; Ca antagonisti; neselektīvie β adrenoblokatori; heparīns; nitroglicerīns; H2 histamīnblokatori; caurejas līdzekļi; anti depresanti;

D kategorija(riskantas zāles)-piemēram-aminoglikozīdi un tetraciklīnu grupas antibiotikas, sulfanilamīdi; aspirīns; analgīns- lielās devās; diurētiskie līdzekļi; AKE inhibitori; omeprazols; sedatīvie augu valsts līdzekļi;

X kategorija(nav pieļaujams grūtniecei)-piemēram- metranidazols, tinidazols- aizligti grūtniecības 1. trimestī, bet vaginālo supazitoriju lietošana grūtniecības laikā atļauta; kodeīns;izotretinoīns; hipolipidēmiskie līdzekļi; rīcinēļļa

Izmanotā literatūra:

Gaļina Biksone, Medikamentozā ārstēšana un aprūpe, Rīga, 2002

Atbildēt

Jums ir jāielogojas lai atstātu komentārus.