Stress? Farmaceita padomi stresa mazināšanai

Autors: dace , Publicēts: jūnijs 3, 2014

Speciālisti norāda, ka nelielās devās stress mūsu organismam ir labvēlīgs un tas ir nepieciešams, lai ķermenis pats sevi izšķirošās situācijās pasargātu no sāpēm. Savukārt ilgstošas spriedzes rezultātā rodas kaitīgais stress.  Ilgstošs stress ir cēlonis daudzām nopietnām slimībām, piemēram, sirds un asinsvadu saslimšanām, vairogdziedzera funkcijas traucējumiem. Jo ilgāka ir stresa izraisītāja (stresora) iedarbība uz cilvēku, jo tas ir kaitīgāks. Īslaicīgs stress, kā pirms eksāmena, var radīt īslaicīgus traucējumus uzvedībā un organismā. Kad stress beidzas, cilvēks bez problēmām atgriežas ierastajā dzīves ritmā. Tomēr arī šis stress ietekmē dzīves kvalitāti un var ietekmēt eksāmenu rezultātus.

EUROAPTIEKAS farmaceite un aptiekas vadītāja Gunita Poldsepa norāda, ka ilgstošs stress var novest pie nelabvēlīgas ietekmes uz veselību, kas savukārt rada jau sekundārus un ļoti nopietnus veselības traucējumus.

 

Kas notiek ar mūsu organismu stresa laikā?

Stresa situācijā virsnieru dziedzeris sāk ražot stresa hormonu – adrenalīnu. Tas izraisa fizioloģiskas reakcijas- paātrinās sirdsdarbība, paaugstinās arteriālais asinsspiediens, elpa kļūst seklāka, muskuļu saspringumu, svīšanu un vēl citu sajūtu.

Ja organisms ir pastāvīgā sasprindzinājuma stāvoklī, cieš ne tikai sirds un asinsvadu sistēma, bet arī cilvēks kļūst uzņēmīgāks pret visām vīrusu infekcijām, kā arī var būt gremošanas traucējumi, neregulāra vēdera izeja, sāpes vēderā, bezmiegs. Tādi simptomi kā galvassāpes, sprandas un muguras sāpes rodas no stresa izraisītā muskuļu saites sasprindzinājuma.

 

Vienkārši padomi stresa mazināšanai

  1.  Ja stress ir radies no pārpūles, neatraujoties no mācībām, tad ieteicams būtu atrast laiku atpūtas brīžiem, relaksēties. Svarīgas ir pastaigas svaigā gaisā. Tās uzlabos asinscirkulāciju un smadzenes daudz aktīvāk tiek apgādātas ar skābekli, radot jaunu enerģiju un novēršot negatīvās emocijas. Veikt mērenas fiziskas aktivitātes un muskuļu atslābināšanās trenniņus, jo stresa laikā rodas patvaļīgs muskuļu sasprindzinājums.
  2. Liela nozīme ir sabalansētam uzturam, kas bagāts ar B grupas vitamīniem, antioksidantiem, neaizvietojamām aminoskābēm. Ēdienkartē iekļaut augļus, dārzeņus, pilngraudu produktus, liesu gaļu, pākšaugus.

 

 Dabiskā formā B grupas avoti ir: pākšaugi, klijas, raugs, rieksti, aknas, zivis, dārzeņi, augļi u.c.

Fenilalanīna aminoskābe, kas ir kā izejmateriāls organisma aizsardzībai pret vīrusiem ir tādos produktos kā: avokado, banānos, zemesriekstos, sierā, siļķēs, mandelēs, ķirbju un sezamu sēkliņās.

 

  1. Svarīgi izvairīties no ēdiena un dzērieniem, kas saasina stresu, piemēram: Trekni produkti, cukuri, kofeīns, kas ir ļoti spēcīga viela, tā iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu; enerģijas dzērieni – var izraisīt pārāk lielu slodzi organismam un sirdij – tie satur arī daudz ķīmisku vielu, kas organismam nemaz nav vēlami; alkoholiskie dzērieni – tie rada daļēju atbrīvošanās efektu, bet koncentrēšanās spējas zūd.
  2. Nelabvēlīgi organismu ietekmē tabakas dūmi. Maldīgs uzskats, ka smēķēšana nomierina.
  3. Svarīgi ir pietiekami izgulēties. Labs un veselīgs miegs dos jaunu enerģiju nākošai dienai.
  4. Stresu palīdz mazināt arī meditācija un jogas vingrinājumi. Spriedzi mazinās masāžas ar aromterapiju, saunas vai pirts apmeklējums.
  5. Pozitīvi iedarbojas līdzcilvēku morāls atbalsts.

Jāatceras, ka labākam efektam, preparātus, smadzeņu darbības uzlabošanai jālieto jau laicīgi – 2 līdz 3 mēneši pirms gaidāmā eksāmena.

Pie stresa novērojams tāds simptoms kā bezmiegs, kuru var likvidēt ar nomierinošiem un miegu uzlabojošiem līdzekļiem. Svarīgi apzināties, ka ilgstoša bezmiega gadījumos jāvēršas pie ārsta.

Savukārt pie pārslodzēm novērojams nogurums un bezspēks. Šajā gadījumā noderēs tonizējošie līdzekļi, kurus lieto no rīta vai dienas pirmajā pusē, lai efekts būtu pa dienu, bet vakarā netraucētu miega kvalitāti. Šie preparāti iedarbojas ātri. Ja organismam trūks enerģijas un ir pārslodze var lietot vitamīnu, minerālvielu, aminoskābju vai augu izcelsmes preparātus, kas ir ar kompleksu vai mono sastāvu un iedarbību, piemēram:

 

  • B grupas vitamīni, labvēlīgi iedarbojas uz nervu sistēmu, veicina nervu šūnu vielmaiņu.
  • Magnijs ir svarīgs makroelements pie paaugstinātas slodzes, stresa, muskuļu sasprindzinājuma.
  • Omega 3 taukskābes, lecitīns uzlabos smadzeņu apasiņošanu un atmiņu.
  • Ginkgo biloba ekstrakts veicina asinsriti, uzlabojot domāšanas ātrumu un iegaumēšanas spējas.
  • Žeņšeņ, guaranas, zeltsaknes, eleiterokoka ekstrakti dos enerģijas lādiņu un tonizēs organismu.
  • Tādi ārstniecības augi, kā – baldriānis, melisa, apinis, mātere dos izteiktu sedatīvu un miega izraisošu darbību. Piparmētra, kumelīte, vilkābele sedatīvo darbību ietekmēs mēreni vai vāji.
  • Vilkābele mazinās arī sirdsklauves.
  • Asinszāle kā dabīgs antidepresants. Jāņem vērā, ka asinszālei piemīt blakusefekts –fotosensibilizējoša darbība (paaugstināta jūtība pret ultravioletiem stariem). Raksturīgi ādas apsārtums un tūska un dažreiz pūšļu attīstība. Parasti ir sūdzības par ādas dedzināšanas sajūtu. Tās lietošanas laikā un vēlams vismaz nedēļu pēc tās lietošanas izvairīties no ilgstošas uzturēšanās saulē.

 

Jautā savam farmaceitam, kā pasargāt sevi un savus tuvākos no ieilguša stresa kaitīgās ietekmes eksāmenu un sesijas laikā.

 

Atbildēt

Jums ir jāielogojas lai atstātu komentārus.